Zigmārs Laiva
-
Ko iemācījos, gaidot rindā pēc maizes
Par rindu, kas kļuva par dzīves metaforu Ir situācijas, kas sākas kā pavisam parastas un neuzkrītošas, bet pēkšņi atklāj kaut ko daudz dziļāku. Tā bija…
-
Kad ideja dzimst autobusā
Ikdienas ainava, kas kļūst par fonu domām Ir agrs rīts. Pilsēta pamazām mostas, bet vēl joprojām valda drēgnuma un agruma sajaukums. Autobuss iečīkstas pie pieturas,…
-
Pasaules gals sākas ar tukšu ledusskapi
Vakarā atverot durvis Ir svētdienas vakars. Tu atver ledusskapi, cerībā atrast kaut ko mierinošu, ko uzkost, jo vēl negribas domāt par rītdienu. Bet te nu…
-
Darbs, darbs, darbs – un kas tad paliek pāri?
Dzīve pēc kalendāra Ir pirmdienas rīts, un kalendārs jau pilns. Sapulces, termiņi, atbildības. Kafija tiek iedzerta steigā, fonā pārskatot e-pastus. Dienas gaitā viens uzdevums nomaina…
-
Kā viena bilde var pastāstīt stāstu
Vizuālās valodas spēks Pastāv teiciens: “Viena bilde vērtāka par tūkstoš vārdiem.” To dzirdējis gandrīz katrs, taču ne visi apzinās, cik daudz patiesības šajos vārdos slēpjas.…
-
Svētdienas rīts ar kafiju un klusumu
Lēnais sākums, kas nav jāsteidz Svētdienas rīti man vienmēr ir šķituši īpaši. Ne tāpēc, ka tas būtu nedēļas nogales otrs brīvdienas rīts vai laiks, kad…